Lielākā daļa jeb 61% no Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā nogādātajiem pacientiem ar politraumām šos smagos un dzīvībai bīstamos vairāku ķermeņa daļu savainojumus guvuši ceļu satiksmes negadījumos. Tā secināts, apkopojot pērnā gada datus par slimnīcā ārstētajiem politraumas pacientiem.
Kopumā 2018.gadā Rīgas Austrumu slimnīcā nonākuši 184 pacienti ar politraumām, kas gūtas dažādos negadījumos. Savukārt šogad līdz 30.janvārim stacionēti jau 17 šādi pacienti, stāsta Politraumu vienības vadītājs Alvis Melderis. Viņš arī norāda, ka biežākais smagu, dzīvībai bīstamu traumu gūšanas iemesls pērn bijis ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši kā transportlīdzekļu vadītāji (31%), tā arī gājēji (18%) un pasažieri (12%).
“Tuvojoties gājēju pārejai, autovadītājiem vienmēr jābūt gataviem apturēt automašīnu, taču dažs ļoti steidzas, cits nav gana uzmanīgs, kāds vispār uzskata, ka viņam ir svarīgākas darīšanas, un gājēji var pagaidīt. Arī gājēji nav bez vainas – zinot, ka viņiem ir priekšroka, bieži vien iet pāri ceļam, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Tomēr ir jāpārliecinās, vai šķērsot ceļu ir droši – cik tuvu ir automašīnas, ar kādu ātrumu tās brauc. Ja gājējs strauji iznāk uz pārejas, vadītājs var nepagūt laikus apturēt auto,” norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis.
Gājēji bieži tiek notriekti ne tikai slikti apgaismotos ceļa posmos, bet arī uz labi apgaismotām gājēju pārejām, kur apkārtne grimst tumsā, un pārejām, kas šķērso ceļu ar divām vai vairākām viena virziena braukšanas joslām.
A. Vikmanis uzsver, ka gājēji ir mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki: “Gūtās traumas, pakļūstot zem auto riteņiem, ir ļoti smagas – kāju un ribu lūzumi, nopietnas galvas traumas un iekšējo orgānu sasitumi. Atveseļošanās process – ilgs un grūts –, jo īpaši sarežģīta ārstēšanās ir gados vecākiem cilvēkiem, kuriem nereti ir jau dažādas blakus saslimšanas.”
Valsts policijas padziļinātajā pētījumā secināts, ka seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Lai vērstu uzmanību senioru drošībai uz ceļa un atgādinātu, ka par savu drošību jārūpējas katram pašam, janvārī uzsākta informatīva drošības kampaņa “Strauja sirds, bet kājas lēnas”. Šogad valstī līdz 29.janvārim ceļu satiksmes negadījumos kopumā cietuši 294 gājēji un septiņi gājuši bojā. No tiem 54 cietušie un divi bojāgājušie bijuši vecumā virs 60 gadiem.
“Attieksme pret likumdošanu un kārtību ir ļoti dažāda – ir cilvēki, kuri no jaunības līdz sirmam vecumam pret šiem jautājumiem izturas bezatbildīgi vai vienaldzīgi. Der atcerēties, ka šādā veidā mēs apdraudam ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus. Turklāt novecošanās gaitā var zust paškritika savu spēju novērtēšanai, kā arī maņas kļūst arvien vājākas, bet domas reizēm ir ātrākas par kāju veiklību. Brīdī, kad nepieciešams strauji reaģēt, notiek negadījums,” skaidro Gerontoloģijas klīnikas vadītājs Jāni Zaļkalns, aicinot seniorus un viņu līdzcilvēkus atbildīgāk izturēties pret drošību ceļu satiksmē.
Otrs biežākais politraumu gūšanas iemesls pērn bijuši kritieni no augstuma. Ja pērn tādi bija 26%, tad šogad cietušo skaits pieaudzis līdz 33%. Ārsti izsaka minējumu, ka tam par iemeslu ir lielāka aktivitāte celtniecības nozarē un darba drošības neievērošana. Savukārt trešais biežākais politraumu iemesls – dažādi konflikti. Pērn slimnīcā ārstējušies 13 pacienti, kuri bija ļoti smagi piekauti, un viens pacients ar īpaši smagām durtām brūcēm.
Rīgas Austrumu slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kur izveidota īpaša Politraumu vienība un 24 stundas diennaktī pieejami visi speciālisti, kuri var būt nepieciešami pacienta ar politraumu glābšanai un aprūpei. Politraumu aprūpe ir ļoti sarežģīta medicīnas joma, kur ārstiem visbiežāk ir ļoti maz laika, lai konstatētu dzīvību apdraudošos bojājumus un, operatīvi rīkojoties, glābtu pacientu. Šādu pacientu ārstēšanā vienmēr ir iesaistīta liela dažādu specialitāšu ārstu komanda, kuras kodolu veido pieredzējis ķirurgs, radiologs diagnosts, anesteziologs reanimatologs un traumatologs. Atkarībā no traumu lokalizācijas un smaguma pakāpes tiek piesaistīti arī citi speciālisti, piemēram, neiroķirurgs vai mikroķirurgs.